Ieceļojot Malaizijā no Singapūras, pārņem izjūtas it kā sniegs sāktu krist jūlija vidū. Atšķirība starp šīm divām kaimiņvalstīm, kas vēl pagājušā gadsimta vidū bija viena vienota valsts, ir redzama uzreiz aiz robežas. Johor Bahru, jeb lielākā pierobežas pilsēta atgādina lielu tirgu, bet tajā pašā laikā neviens neuzbāžas ar savām vēlmēm kaut ko notirgot kā, piemēram, Turcijā. Cilvēki ir laipni un izskatās laimīgi, kaut arī izjūta, ka jebkurš smaidīgais malaizietis ar lielāko prieku iztīrīs tavu somu vai kabatu, nepāriet visa ceļojuma laikā pa šo valsti.

Daudz kur pasaulē valda uzskats, ka malaizieši ir laipnākie, dzīvespriecīgākie un smaidīgākie ļautiņi starp visām šīs planētas nācijām. Pēc pavadīta vesela mēneša šajā zemē, nekas cits man neatliek, kā piekrist. Neviens kabatas neiztīrīja, un iespaids par Malaiziju ir palicis tiešām lielisks.

Ceļojot pa Malaiziju, nekāds tūrisma, nakšņošanas vai pārvietošanās plāns nav nepieciešams. Personīgi pirmo reizi izbaudīju ceļošanu bez jebkādas iepriekšējās gatavošanās vai plānošanas. Šķiet, viss ir pa rokai: vēlies paēst vai uzkost – ēstuvi atradīsi uz katras ielas; viesnīca – nav problēmu – var ierakstīties pat 5 latos par divvietīgu numuriņu; pārvietošanās no punkta A uz punktu B ar sabiedrisko – santīmi. Sarēķinot kopējās mēneša izmaksas par Malaizijā pavadītajām aptuveni 20 dienām, secinu, ka divatā esam iekļāvušies plus mīnus 800 EUR nešikojot, bet arī nebomžojoties.

Lasi tālāk…